Óbidos
Man jau sen gribējās aizbraukt uz Obidos. Daudz biju dzirdējusi par viduslaiku festivālu un par slaveno šokolādes festivālu. Līdz šim nebiju sataisījusies aizbraukt, bet pagājušajā nedēļā izlēmām, ka vajag apskatīt. Mūsu iedvesmu nereti saknē apcērt fakts, ka mums nav sava auto un tad jāpēta un jāmeklē, no kuras stacijas vai pieturas kas brauc un kur.
Nereti tas ir vairāk slinkums, jo principā jau Portugāle ir maza diezgan, lai dienas laikā normālu ekskursiju uztaisītu. Pat uz Porto jābrauc mazāk kā trīs stundas.
Parasti, kad mēs kaut kur braucam, nekādu īpašo izpēti un informācijas vākšanu nepiekopjam. Šoreiz es intereses pēc palasīju online par pilsētas vēsturi. Vienīgais, ko vēlāk atcerējos, bija tas, ka 1755. gada zemestrīcē daudzas vēstures liecības aizgāja nebūtībā. Pilsēta ir tik skaista un interesanta, ka nemaz negribējās ar informāciju pārlādēties. Mēs vienkārši staigājām pa ieliņām un baudījām skaistumu. Obidos ir salīdzinoši maza un reāli ar pāris stundām pietiek, lai apskatītu visu, kas ir sienu iekšpusē.
Ar to sienu es domāju aizsargvalni, kas apvij pilsētu. Es saprotu, ka tā ir viena no galvenajām tūristu izklaidēm, bet man tas diemžēl gāja secen, jo manas bailes no augstuma nav savienojamas ar kaut ko tādu. Bet izskatījās jau forši, reāli pa augšu apiet pilsētai apkārt. Apkārtne ap pilsētu arī ir skaista, tā kā burvīgs skats ir uz abām pusēm. Nu nekas, varbūt kādreiz man kājas nedrebēs un nelabi nebūs un tad es arī pa to valni noiešu.
Gribu nedaudz aprakstīt, kā tad uz to pilsētu var tikt. Jo mums tas sagādāja mazmazītiņas galvassāpītes. Tā kā vilciena stacija sanāk nedaudz attālāk no šīs galvenās, vēsturiskās daļas, tad izdevīgāk ir braukt ar autobusu. Mēs braucām ar Rápida Verde - Rodoviária do Tejo. To nav grūti google atrast. Autobusi iet salīdzinoši regulāri un cena vienam cilvēkam vienā virzienā ir 7 eiro un 60 centi. Respektīvi divatā tāds izbrauciens izmaksā ap 30 eiro. Bet ir tā vērts.
Autobuss no Lisabonas atiet no autobusu centrāles blakus Campo Grande metro stacijai. Te ir tā mazā viltība, jo principā visi autobusi atiet no plača, kas atrodas iepretim Sporting futbola stadionam, bet autobuss uz Obidos atiet no vietas nedaudz iesāņus no galvenā plača. Es pievienoju foto ar aptuveno pieturas atrašanās vietu. Atiešanas plačiem nav lielu uzrakstu, kas nosaka, kas tas par autobusu, tāpēc sanāk lasīt visus sarakstus katrā būdiņā. Biļeti jāpērk pie vadītāja. Labāk sagatavot puslīdz precīzu naudiņu, lai vadītājam nav jāmokās ar atlikuma meklēšanu.
Mēs bijām pieturā ap 11.20 un autobuss pienāca 12.30. Iepriekšējo, meklējot īsto pieturvietu, bijām nokavējuši. Portugālē, līdzīgi kā Latvijā, visur ir rindas princips. Respektīvi, kas pirmais pienāk, tas pirmais kāpj iekšā. Tas attiecas arī uz pilsētas transportu. Esmu bieži redzējusi dusmīgus portugāļus, ko nokaitina tūristi, kas šo neievēro un spraucas iekšā bez rindas.
Kad mēs pienācām, tad visas sēdvietas jau bija aizņemtas un mēs piesēdām blakus būdiņā. Rezultātā uz brīdi, kad bija jākāpj iekšā, mēs bijām gandrīz pēdējie, jo tie, kas principā pienāca pēc mums, nebija mūs redzējuši. Tā mēs zaudējām vietu rindā.
Bet tā nebija nekāda problēma, autobuss bija liels un aizņemtas bija labi, ja puse no visām vietām.
Ceļš līdz Obidos ir apmēram vienu stundu garš. Pirms Obidos ir vēl viena pietura vieta ar nosaukumu Bombarral.
Ko darīt Obidos. Kā jau es teicu, katram savs, mums patīk vienkārši staigāt un pētīt. Izložņājām visus stūrus. Jāsaka, ka galveno ielu pametām jau pēc pārdesmit metriem, jo pārāk daudz tūristu tur bija. Ko es piefiksēju, ka 90% runāja angliski, parasti nākas dzirdēt vācu valodu. Visa galvenā iela ir viena liela tirgotava Katra ēka ir vai nu suvenīru veikals vai džindžas tirgotava. Mēs nopirkām magnētiņu, izņēmuma kārtā. Mans draugs gandrīz vai nopirka zobenu, skaisti un par labām cenām, bet es tā piedomāju, kā tad mēs to zobenu ar autobusu braucot mājās aizvestu. Tā nenopirkām. Magnētiņu pēc divām dienām somā atradu, biju pavisam aizmirsusi.
Ko ēst. Vai labāk, ko dzert. Obidos ir slavena ar džindžu jeb ķiršu liķieri. Var dzert uz vietas, var nopirkt līdzņemšanai uz mājām. Ierasta lieta ir dzert no šokolādes glāzītes. Ar to ēšanu ir tā, ka mēs bijām mājās brokastis paēduši un es biju sataisījusi maizītes līdzi. Ar tām maizēm ir tā, ka mēs ekskursijās neskaitām, cik maksā pusdienas un ēdam tur, kur patīk. Bet man vēl no skolas laikiem ir tās atmiņas, ka pirmais, ko tu dari skolas ekskursijā, iekāpjot autobusā, ir sāc ēst līdzpaņemtās maizītes. Man patīk autobusā šņakarēties.
Tā šoreiz sanāca, ka vēl ap 15 neko papildus ēst negribējās. Izdomājām iedzert džindžu kafejnīcā, kurai netīšam uzdūrāmies ejot apkārt pilsētai. Vieta ideāla, augstu virs pilsētas un skats paveras vienkārši izcils, pāri visai pilsētiņai. Vieta saucas Obidos Miradouro Cafe. Miradouo ir tā ka skatu punkts, respektīvi, tā portugāļi viņus sauc. Vēl labāka par vietu bija apkalpošana. Man sen nebija paveicis satikt te tik jauku apkalpotāju. Džeks bija viens pats, bet menedžēja visu ideāli. Mēs izdzērām džindžu, es izdzēru cafe Napolitana un mans draugs apēda tostermaizi. Tā kā viņu pašu, savdabīgi, iekšā bija viss iespējamais. Bija garšīgi.
Pēc tam devāmies atpakaļ. Te arī bija interesanti, nekur nebija norādes, kur tad ir pietura atpakaļceļā. Principā autobuss pietur turpat, kurp braucot uz Obidos, tikai pretējā ielas pusē. Diezgan loģiski. Iekāp, nopērc biļeti un pēc stundas esi Lisabonā.
For a long time already I wanted to visit Obidos, I had heard a lot about the medieval festival and the famous chocolate festival. Somehow I never managed to do so till now.
Our small problem is also the lack of a car. It can be annoying to look up for the travel information, at least for me. But this time was different, we decided to go and did so. Also, there is no excuse such as long hours spent in buses. Portugal is small enough to perfectly manage a short one day tour. I mean, even a trip to Porto from Lisbon takes less than three hours.
Usually when preparing for a trip, I do not really care about the googling stuff. If I go to a city, I like to walk through it, spend an afternoon in a coffee shop, watch people etc. Of course, there is always some basic information there. I did though search a bit for this day. The only fact I actually did remember was that many historical thingies were destroyed in earthquake of 1755.
To be honest, the city is so lovely that I didn’t need anything else. I absolutely enjoyed walking through the town
and exploring the spots. The town is small and it is fine with around 2 to 3 hours to manage it fully. At least for the part inside the fortress.
Now, as I could see one of the biggest tourism attractions is to actually walk all the wall around the city. I could not manage that due to my enormous fear of heights. I truly hope one day I will manage to fight my height phobia and do the walk. As not only the city is beautiful but also surroundings, it must be really a breathtaking view up there.
Talking about the walking, the town is just a small bit hilly. Not an issue for me but I saw some elderly people who might have enjoyed it more flat.
I want to add a short description on how to go to Obidos. It did in fact cause us a tiny headache at Campo Grande. We decided to take the bus so it was easy to check that the best option would be the Rápida Verde Rodoviária do Tejo. Schedules can be found online and buses run on a regular basis. Price per person is 7 Euros and 60 cents, so for two a round trip is around 30 euros. Totally worth it.
Bus from Lisbon is leaving from Campo Grande. Basically it is the bus area near Campo Grande metro in front of the Sporting stadium. Now, the little trick here is that the bus to Obidos is a bit more aside. There are no big signs about the routes so you have to go and read each time table. To make it easier I add a picture here. It is just a bit more aside, if with your back to the stadium, more to the left. And across the street.
Now we have found the bus. Whets next. Right, the ticket. I already named the price. The ticket itself you are getting by bus driver. It is preferable to gather more or less equal money in order to make the driver happier and the departure quicker.
One thing not to forget, in Portugal queue principle matters. So if you came to the station as the last one than wait for your turn to enter the bus. It also applies to buses, trams etc. in Lisbon. The one that came first, enters the vehicle first.
I guess there shouldn’t be any stress about space in the bus. We took the bus at 1.30 pm on a Saturday and the bus was maybe 45% full.
The trip to Obidos takes around one hour. Around since we left a bit later since the driver had to manage the tickets. But it should not exceed an hour and ten minutes.
Obidos is the second stop, first you enter a place called Bombarral. In Obidos the bus tops right in front of the historical town. Just exit the bus, cross the street and walk up towards your right hand. Go through the gate and you are in Obidos.
If I remember correctly, we left the main street after like 20 minutes as it was crowded with tourists like us. Basically all the street, apart from nice buildings, consists of shops. Souvenirs, craft arts, ginja and other stuff. Prices are, in fact, very friendly. Mu boyfriend almost bought a sword. Because it was super great, really beautiful and really cheap. I was wondering how we would bring it back to Lisbon with the bus but was not relevant, we didn’t buy it. We did buy a small magnet. Usually we do not but now I want to start to collect things from our small trips. To be honest, I found it two days later in my bag. I guess I am not used to souvenirs yet.
What to eat in Obidos? To be honest I ain’t got a clue. Usually, when we do trips, we do not count the money and eat where we like to. This time was a bit different since we had a really nice breakfast and I had prepared some sandwiches with us. Behind there is a story. When I was a kid we always had school trips twice a year. I remember my mum always making sandwiches with us and adding some extra treats to the pack, like chips and cookies, that was totally not our every day snack. So my memory of the school trip is that the first thing everyone did after the bus departure, was to unwrap the treats and just eat. I still have the habit so I had sandwiches and toasts in our bag. We didn’t really had much of hunger. My boyfriend did eat a toast in Obidos and that is the next part of the story.
Obidos is famous for ginja or the cherry liqueur. We stopped for a shot at the Esplanada and it ended with me having a cafe napolitana and my boyfriend eating a toast with a proper and full filling. Place was really nice, under shadow of many trees and with a scenic view over the town. The waiter was excellent, a caring, interested and quick man.
We slowly headed back. The bus back to Lisbon stops at the same spot as in here just across the street. Literary one just has to cross to enter the vehicle. One hour and you are back in Lisbon.